Nebrīnies!

Nebrīnies redzot, kas notiek ar mani,
Kāpēc tā mulstu satiekot Tevi.
Nespējot saprast, ka patīc man ļoti,
No atraidījuma bailēs liekot man mulst.

Nesmejies tagad, ja beidzot to saku,
Nezinot - cik grūti bija saņemties man.
Ar pietāti pieejot - Tevī dievieti redzot,
Mūža sievieti varbūt, ja liktenis lems.

Nebrīnies, ar Tevi kautrīgs ja esmu,
Un reizēm trūkst vārdu, ko varētu teikt.
Ieskaties acīs, tās pateiks Tev visu,
Ko domā mans prāts un jūt mana sirds.

Nebrīnies vairāk, sper solīti pretī,
Drošāks lai kļūstu - biklums lai zūd.
No dievietes kļūstot par mīļoto sievieti,
Kurai droši varu pateikt, ka mīlu to es.
/Egils Dambis/