Lietainā dienā kad tikāmies mēs,
Saules mirdzums skrēja starp mums.
Bez vārdiem saprasties liekot un just,
Ka nevar nekas nejauši būt.

Sarakste, tikšanās, skatiens bez vārdiem,
Lietus aumaļām lija pār mums,
Apstājās laiks un saules mirdzums
Kā spoža liesma ieskāva mūs.

Sirds satraukti sitās tava un mana,
Lietus lāses uz lūpām vairs nejutām mēs
Teiksmaino starojumu jūtot tik labi,
Ka pasaule beidza griezties ap mums.

Mulsinošs smaids, apskāviens maigs,
Sirdī jau dega mums ugunskurs,
Lietainā dienā, teiksmainā mirdzumā
Abus kopā vienojot mūs.

Aizejot gadiem, atmiņas paliek,
Lietaina diena simbols ir mums,
Saules mirdzumam, siltumam sirdī,
Kas reiz kopā vienoja mūs.
/Egils Dambis/