Trīs saules cilvēka apziņu veido -
Augstākā, vidējā, zemākā saule.
Savādāk katra par sevi staro,
Vien, kopā saejot, briljantā mirdz.
Grūti apvienot trīs saules vienā,
Katrai no tām uzdevums savs.
Dažādi starojot, tomēr ir kopā,
Kamēr zemes cilvēks ir dzīvs.
Pirmā uzkrāj sevī it visu,
Ko vien cilvēks ierauga, dzird.
Otrai liekot paļauties, pakļauties,
Jo tā cilvēkam saprotams viss.
Trešā klusi dievišķi staro,
Nereti cilvēks pat nemana to.
Nespējot savienot trīs saules kopā,
Piepildīts īsti nekļūst nekad.
Daudzi iet ceļu garu jo garu,
Līdz kopā trīs saules vienoti mirdz.
Starojot gaismu no cilvēka paša,
Ko divas saules nespēj tam dot.
Trīs saules cilvēkā - tevī un manī,
Katrā un visos, kas apkārt mums.
Gaismā un tumsā, priekos un bēdās,
No viena kvēlo, no cita mirdz.
/Egils Dambis/​