Kas pateiks kur laimes akmeni atrast,
Ceļmalas oļos vai jūras krastā.
Varbūt, ka jākāpj augstu ir kalnos,
Pēc tā, ko zem kājām neredzam vēl.
Kas pateiks kur laimes asaras pazūd,
Izgaist tās vējā vai nožūst uz lūpām.
Varbūt, ka dzintarā pārvērš tās laiks,
Kur bērniņš pie jūras reiz atradīs tās.
Kas pateiks kur laimes dimanti mirgo,
Dubļos vai briljanta gredzenos spīd.
Varbūt, ka spējā tos meklēt un atrast,
Kur laime nav mērķis, bet ejošais ceļš.
Kas pateiks kur laimes asaras lāso,
Krellēs vai jūras krastā tās mirdz..
Varbūt, ka kalnu virsotnēs augstās,
Kur jākāpj, ja sevī vēl neredzam tās.
/Egils Dambis/