Tā ir ar mani, tā ir ar Tevi,
Dzīves krustceles mezglā kad sien.
Nezinot vairs, uz kuru pusi
Tālāk vedīs mūs abu ceļš.
Apjukums, šaubas, pārdomu brīdis -
Vai tas vispār vajadzīgs mums.
Iet tālāk kopā plecu pie pleca,
Līdz atkal krustceles mezglā mūs sies.
Uz savu pusi katram iet tālāk,
Var jau būt, ka vieglāk tā būs.
To nezinu es, to nezini Tu,
Dzīves krustceles sasien kad mūs.
/Egils Dambis/