Es neesmu mačo, un tu neesi modele,
Bet sirdis mums abiem kā jaunībā sit.
Ik reizi, kad atkal esam mēs kopā,
Mīlestības sniegpārslas pāri mums krīt.

Es neesmu jauneklis, un tu neesi meitene,
Bet jaunības dzirkstis acīs mums mirdz,
Apskaujot otru vai dejojot ballē,
Svētība balta pāri mums līst.

Es zinu, tu zini, ko nozīmē sāpes,
Vilšanās, kad bijām nodoti reiz.
Un tomēr, satiekot abiem vienam otru,
Mīlestības liesma pušu mūs plēš.

Es neesmu mačo, un tu neesi modele,
Jaunība sen jau aiz kalniem ir mums.
Un tomēr mūža norieta pusē
Liktenis ļāvis satikties mums.

Smaids acīs kā jaunībā abiem mums mirdz,
Kad lūgšanā klusā sakām: - Paldies
Dievam un liktenim par dāvāto velti,
Ko arī par mīlestību pusmūžā sauc.
/Egils Dambis/ 09.12.2019.