Miglas pienaini baltajās krūtīs
Smaržo svaigi nopļautais siens.
Kailas sievietes mistiskā dejā
Zied zeltainais papardes zieds.

Upes garaiņu plīvura bārkstīs
Kails sievietes augums ir tīts.
Šajā vienatnes klusajā stundā,
Kad nakti nāk nomainīt rīts.

Vējš, iepinies sievietes matos,
Uz auguma skūpstu tai sniedz.
Glāstot katru no pilienu lāsēm,
Kas dzidri kā pērles tur mirdz.

Kails sievietes augums dejā
Un zeltainais papardes zieds.
Ir viss, kas man palicis dzejā,
Pirms nakti nāk nomainīt rīts.
/Egils Dambis/