Atbrīvo mani no saldiem maldiem,
Ka mīlēts es varu sievietes būt.
Ne tikai lamāts, nicināts, nievāts,
Pamests, kad kļuvis apnicis, lieks.

Atbrīvo mani no cerībām naivām,
Ka noticēt sievietei spēšu vēl es.
Mīlēt un paļauties zinot ka būšu,
Agri vai vēlu kļuvis tai lieks.

Atbrīvo mani no vājuma mana,
Ilgoties sievietes mīļuma, glāsta.
Cerībām naivām, ticības liekas,
Ka savādāk arī šai dzīvē var būt.
/Egils Dambis/