Izkrati dubļus no savas ķešas,
Pirms vēlies ciemos pie manis nākt.
Ņem ārā akmeni no savas azotes,
Pirms tevi pašu sācis tas spiest.
Atstāj visas baumas pie sevis,
Pirms par mani ņemies ko spriest.
Neveido priekšstatus, klausoties citu,
Kas savā sulā vārās un cieš.
Es zinu, nav viegli iespaidu labot,
Kuru par mani ir radījis cits.
Uzkraujot negāciju pārpilno nastu,
Tālāk lai tu to pasaulē nes.
Iztīri prāta putekļus savus
Un, zini, tev sirds mana atvērta būs.
Nākot kāds esi, kāds patiesi esi,
Par gaidītu ciemiņu vari tu kļūt.
/Egils Dambis/