Sašķīst nakts, kad atkal ej projām,
Skaistākiem sapņiem sabirstot lauskās.
Stundām kā minūtēm, sekundēm ritot,
No krēslas līdz rītausmai mirklis ir īss.

Nakts kā mirklis, ko uzbūris burvis,
Nespējot noticēt - sapnis ir īsts.
Sajūtas īstas, glāsti un skūpsti,
Zvaigznes, kuras no debesīm krīt

Sašķīstot naktij dziest zvaigžņu sapņi,
Uzburtais mirklis, kas bijis tik īss.
Sajūtu viļņi, glāsti un skūpsti
Izgaist Tev aizejot no rīta līdz.

Atnākot paliec, lai nesabirst sapņi,
Un nesašķīst nakts, kad uzausīs rīts.
Mūžam lai paliek uzburtais mirklis,
Kurā sapnis ir patiesi īsts.
/Egils Dambis/