Uz ceļiem pie altāra lūgšos par tevi,
Par sievieti kuru reiz mīlēju es.
Par taviem bērniem un tavu laimi,
Ko aklums man turpmāk saredzēt liedz.
Lūgšos par visu labo kas bijis,
Kad redzīgs vēl muziku spēlēju tev.
Kad bērnus uz ceļiem auklēju abus,
Un mīlestību kopā vienoja mūs.
Uz ceļiem sirds lūgšanu teikšu par tevi,
Lai tavā dzīvē netrūkst nekā.
Lai tevi mīl kā mīlēju tevi,
Un mīlu joprojām kad nav vairs nekā.
Es zinu, ka lūgšanu nedzirdi manu,
Un labi ka aklums tavs redzēt to liedz.
Jo kas gan ir akls muzikants vairāk,
Kas mīlot par tevi uz ceļiem lūdz.
Mīlestībai veltīts mans paldies un Dievam,
Liktenim kopā kas ļāva būt mums.
Redzīgam kādreiz un iemīlēt tevi,
Kad ļāvi man muziku spēlēt vēl tev.
/Egils Dambis/