Mirklis laimes.

Mazs mirklis no laimes iekrita acīs,
Kā gruzītis sīks, kas asaras spiež.
Mirklīgas laimes, kaut ļoti mazas,
Bet pašam savas, to neatņemt vairs.

Mirklis šis vienmēr atmiņās paliks,
Iekļausies kopumā lielākai laimei.
Tās mazās laimītes saliekot kopā,
Ko ikdienā katrs var pieredzēt pats.

Pieredzēt, sajust, izbaudīt mācēt,
Kā sīku nieku to neatgrūst nost.
Sakrājot sevī šo izjūtu kopumu,
Beigās varēt man laimīgam kļūt.

Šie mazie mirkļi ir mana laime,
No kuriem reizēm pat asaras krīt.
Tāpat vien bez iemesla kāda,
Kad varu iekšēji laimīgs es būt.

Nav jāmeklē lielā gaisīgā laime,
Tā vienmēr ir blakus ik katru brīdi.
Kā gruzīši mazi tie laimes mirkļi,
Kas ikdienas solī pavada mūs...
/Egils Dambis/