Vēl esmu ceļā, vēl meklēju Tevi,
Zemē un debesīs, vējā un lietū.
Zvaigžņu mirgā un lietus lāsēs,
Sniegpārslu dejā, kupenās baltās.

Ejot šo ceļu, par ceļu pats kļūstu...
Liekas, man atrast Tevi nav lemts.
Cauri kupenām ejot, deju un dzeju,
Meklējot to, pēc kā ilgojas sirds.

Vējā un lietū starp ļaudīm ejot,
Brīžiem zūd cerība, ticība mana.
Vai spēsi sadzirdēt mani un sevi,
Sirdspukstā vienā sirdis kad skan.

Vai spēsi sadzirdēt, nepaiet garām,
Starp ļaudīm pūlī just dvēseli manu?
Atpazīt tajā daļiņu dvēseles savas,
Un neaizvērt durvis ceļiniekam ciet.

Vēl esmu ceļā, vēl meklēju Tevi,
Varbūt liktenis ļaus satikties mums.
Vienoties sirdīm, dvēselēm kopā,
Ceļš tad būs galā tik ilgi jau iets.
/Egils Dambis/