Uz papīra balta zīmēšu sauli,
To, kas tev sirdī kā zvaigzne mirdz.
Siltu un gaišu, kāda esi tu pati,
Kad mīlestībai atvērta ir tava sirds.
No papīra lapas veidošu zirgus,
Tos, kas tev sirdī kā cerība skrien.
Starojot gaismā, kā staro tu pati,
Tā rādot, ka sirdij ir iespējams viss.
Uz papīra balta atstāšu skumjas,
Tās, ko sirds tava tik dziļi slēpj.
Aiz gaiša smaida un siltuma acīs,
Ka pamanīt nevar tās itin neviens.
No papīra lapas veidošu ziedus,
Tādus, kas sirdī tev ziedēs un plauks.
Mīlestībā staros ik ziedlapa katra,
Kad pretī tev būs kāda atvērta sirds.
/Egils Dambis/