Atnāc šovakar, krēslot kad sāks,
Šis vakars būs veltīts vienīgi tev.
Rozes un vīns augstajās glāzēs,
Svece, kas mieru abiem var nest.

Mūzikas skaņas piepildīs telpu,
Nemieram sirdī liekot mums zust.
Brīvi, bez kautrības apskaujot otru,
Dejojot dejā augumu just.

Sirdis unisonā sadzirdēs otru,
Arī, kad visam pārklāsies nakts.
Klusumā, dzirdot viens otra elpu,
Aizmirstības dzīlēs varēsim krist...

Atnāc šovakar! Nebaidies, nāc!
Mieru rast nemiera pilnajā sirdī.
Rozes un vīns augstajās glāzēs
Par vakaru vēstīs, kas veltīts ir tev.
Egils Dambis