Varu vēlēties Tevi tik ļoti, ļoti,
Cik cilvēks vien otru vēlēties var.
Bez iespējām kādreiz dzirdēt no Tevis,
Ka sirds Tava vēlas piederēt man.

Zvaigznes kā pērles, kuras mirdz naktī,
Pa vienai vien vēlētos salasīt es.
Bērt Tavos matos kā princesei savai,
Kā es Tevi kādreiz vēlētos saukt.

Varu vēlēties vienu vienīgu skūpstu,
Ko, zinu, ka aizmirst nespēšu nekad.
Kā skatienu Tavu, kurā grimstu joprojām,
Kas asinīm dzīslās straujāk liek skriet.

Varu vēlēties daudz, zinot atbildes nebūs,
Tikai vientulības rēgs galvu vēl klās.
Tomēr izdzīvot sapņus nevari aizliegt
Un, mīlot Tevi, par princesi saukt.
/Egils Dambis/