Piedod, mans eņģeli! Piedod, ka vēlu
Pie tevis nāku, rudens lapas kad krīt.
Piedod, ka spārni sen jau man lauzti,
Necerot vairāk, ka lidos tie rīt.
Piedod, mans eņģeli! Piedod, ka ceļā
Uz oļiem man kājas saļogās, krīt.
Piedod, ka spārni mani vairs nenes,
Lai tevi apskaut jau varētu rīt.
Piedod, mans eņģeli! Piedod, ka agrāk
Nespēju nākt, pirms sniegpārslas krīt.
Piedod, ka tagad, nu jau bez spārniem,
Pie tevis nāku, lai satiktu rīt.
/Egils Dambis/​