Atveru sirdi un dvēseli katram,
Katram, kas vēlas tur ienāk un būt,
Atstājot dubļus ārpusē savus,
Pie manis nākot tos nenesot līdzi.
Atveru sirdi un uzklausu katru,
Katru, kam sāp un skumīgs ir prāts.
Mieru un ticību sējot tam sirdī,
Lai cerību ziedi tur varētu plaukt.
Atveru sirdi mīlestības plūsmai,
Katram, kas nāk un kam viņas trūkst,
Atverot dievišķo avotu katrā,
No kura mīlestība pašam var plūst.
Atveru sirdi un dvēseli savu,
Uzrakstu durvīm pieliekot klāt,
Mīlestībā nāciet, svētībā ejiet,
Dubļus savus nenesiet līdzi.
/Egils Dambis/