Pienāks reiz diena, kad satikšu tevi.
Dienā, kad ievas vai ceriņi plauks.
Varbūt ka rudens bargajās salnās,
Dzērves kad vārdu tavu man sauks.

Varbūt, ka satikšu tevi uz ielas
Laikā, kad jasmīni smaržos un plauks.
Zem lietus lāsēm lūdzot uz deju
Tevi, kam rokā būs jasmīnzars balts.

Varbūt, ka sniegpārslu puteņa vidū
Satikšu tevi, kad sirds tava sals
Kupenās baltās, lai plaukstošu rozi
Pasniegtu tev un teiktu - Nāc līdzi!

Pienāks reiz diena, kad satikšu tevi,
Ne tikai sapnī, bet ziedos, kas plaukst.
Vēl tikai nezinu, kad un kur būs
Tas dzīves tango, kas savienos mūs.
/Egils Dambis/