Klausos un rozes runā ar mani,
Kā tikai to ziedi uzplaukstot prot.
Izpaužot smaržas valodā sevi
Un acīm prieku spējot man dot.

Klausos un putni runā ar mani,
Kā tikai tie debesīs lidojot prot.
Skanīgās dziesmās izpaužot sevi
Un dvēselē prieku spējot man dot.

Klausos un mīlestība runā ar mani,
Kā tikai bez važām mīlot tā prot.
Visdziļākās jūtas paužot caur sevi,
Un iedvesmu mīlēt man viņa dod.

Klausos un klusums runā ar mani,
Kā tikai klusums to klusumā prot.
Pazīt man sevi liek tas caur sevi
Un vielu manām pārdomām dod.
/Egils Dambis/