Tev šūpulī ielikts ziedēt un plaukt,
Skaistulei būt un sirdis lauzt.
Daudzas jo daudzas...Līdz kādu dienu
Tava kā dzērve pēc citas sauks.
Sāpēs un sūrstēs, raudās un kliegs,
Atgrūsta, mīlēt nespēs sev liegt.
Gājputniem līdzi un rudens lapām,
Vientuļa rudenī gribēs tā skriet.
Daudzas jo daudzas salauztās sirdis
Asaru kanālus neaizvērs ciet.
Iemīlot, mīlot, nespējot saprast,
Kāpēc tev nākas tik ļoti ciest.
Pretmīlas trūkums, vilšanās, asaras,
Skaistajam ziedam ēnā liek vīst.
Nespējot smaržot un salauzt sirdi -
Vienīgo, kuras dēļ ziedēt ir vērts.
Aizlido gājputni, sirds dzērve kliedz,
Asaru kanāli pamazām žūst.
Sapratnei nākot, novīstot ziedam,
Skaistulei būt - tas vēl nav viss.
/Egils Dambis/​