Nesolu vairāk ka mīlēšu Tevi,
Nav jēgas vārdiem, kam nevēlies ticēt,
Tie tikai ir un paliek vien vārdi,
Kamēr nedzirdi, ko runā sirds.

Var kaisīt vārdus kā sniegpārslas sniegā,
Vai arī kā smiltis izlaist caur pirkstiem,
Nespējot sadzirdēt sirds vārdus īstos,
Tukšums dvēselē tikai vien būs...

Netici vārdiem, ka nemīlu Tevi,
Tie tikai vārdi, varbūt, mazāk lai sāp,
Ieklausies sirdī, paskaties acīs,
Sadzirdi visu, ko nepasaku es.

Kā ābeļu ziedlapas reizēm birst vārdi,
Skaisti bet tukši lidojot vējā,
Reizēm viens čuksts - pieskāriens kluss,
Var pateikt vairāk, ja vien sadzirdi tos.

Nesolu vairāk ka mīlēšu Tevi,
Netici vārdiem, ka nemīlu Tevi,
Tie tikai ir un paliek vien vārdi,
Kamēr sirds nedzird, ko nepasaku es.
/Egils Dambis/