Saskatīt laimi vienkāršās lietās,
Ikdienas solī, katram kas savs,
Attieksmē savā pret mīļajiem, tuvajiem,
Cilvēkiem apkārt, kas ikdienā Tev.

Laimīgam justies, novērtēt mācēt,
Ko Dievs ir devis ikvienam no mums.
Lakta un āmurs ir katra rokās,
Lai savu laimi izkaltu pats.

Laime nav kaut kā daudzumā, skaitā,
Iekšējās izjūtās rodama tā,
Saskaņā esot pašam ar sevi,
Pasauli apkārt, kurā jādzīvo Tev...

Pieņemt pasauli visā tās krāšņumā,
Netiesāt, neskaust, nemeklēt naidu,
Uzsmaidīt cilvēkiem, dabai un saulei,
Novēlēt citiem - laimīgiem būt.
/Egils Dambis/