Ja tevi nemīl vairāk neviens,
Mīli un mīlēt sev neaizliedz.
Izraudi asaras, uzsmaidi saulei,
Pat, ja sirdī lieti tev līst.

Nebēdā, neskumsti - visam savs laiks,
Tev tikai liekas ka nemīl neviens.
Tevi mīl saule un tevi mīl mēness,
Austoša diena un vakara riets.

Ieskaties spogulī, iemīli sevi,
Iemācies zvaigznes mirdzumu just,
Ietinies ziedu reibuma smaržā
Un tevī ledus varēs tad kust.

Ja tevi nemīl tev ir ko mīlēt
Mīlestībā ziedēt un plaukstošai būt,
Kā rudens puķei reibinot katru,
Kam savā sirdī lieti vēl līst.
/Egils Dambis/