Mūs izvēlas! Stāsts par māsiņu Mērijas un Minnijas saimnieku meklēšanu ir vēl viens pierādījums tam, ka nevis mēs izvēlamies, bet mūs izvēlas!

Mēriju pie sevis gribēja ņemt pagaidu māju saimnieces paziņa. Tomēr palūdzām viņu kaķenīti vēl atstāt pagaidu mājās, kamēr arī māsiņai atradīsies saimnieks.

Mērija bija ilgāk dzīvojusi mājās un pilnībā kļuvusi par mājas kaķi, bet Minnija vēl nedaudz baidījās. Viņa neskrāpēja, bet vajadzēja viņu mierīgi paņemt rokās un nosēdināt tā paaugstāk, un tikai tad viņa ļāva sevi glaudīt un bija ļoti mīļa.

Kad piezvanīja potenciālie saimnieki no Jelgavas, viņi teica, ka iespējams varētu ņemt abas kaķenītes.Tas būtu lieliski, māsas atbalsts Minnijai palīdzētu iejusties un atraisīties. Vismaz mēs tā domājām, tādēļ piezvanījām Mērijas jau gandrīz saimniecei un pateicām, ka abas kaķenītes dosies prom kopā.

Taču māsiņas lēma citādi. Ieradās viesi, bet Minnija noslēpās istabas kaktā un šņāca, kad kāds viņai mēģināja tuvoties. Bet Mērija cēli staigāja viesu priekšā asti izslējusi un visādos veidos izrādījās. Visi mēģinājumi kontaktēties ar Minniju beidzās neveiksmīgi. Tas bija mežonīgs kaķis. Nolēmām, ka uz Jelgavu dosies Mērija, jo Minnija vēl nav gatava doties uz jaunām mājām. Taču, tiklīdz Mērija iekārtojās transportēšanas groziņā, Minnija iznāca istabas vidū un lepni apgūlās uz paklājiņa, kur tikko izlaidusies bija gulējusi māsa.

Kad nākamajā rītā parādījās bijusī Mērijas saimniece, lija asaras, jo atdota bija tikai Mērija. Taču Minnija viņu mierināja, skaidrojot, ka tieši viņa ir īstais kaķis. Un viņas viedoklī ieklausījās. Tagad viņa uzvedās citādi, viņa pati ieleca jaunās saimnieces klēpī un sāka murrāt. Un no mežonīgā kaķa nav ne vēsts.

Mērijas – tagad viņu sauc Lisija – saimniece zvanīja un ar sajūsmu stāstīja, cik viņa ir lieliska kaķenīte. Lisijai ļoti patīk skatīties televizoru, īpaši raidījumus par dzīvniekiem, reizēm viņa mēģina iesaistīties uz ekrāna notiekošajā.

Lūk ,ko raksta saimniece: „Ar katru dienu viņa kļūst arvie