Viena no reizēm, kad saskārāmies ar to, ka daudzi ceļi dēļ sniega vairs nav redzami. Aizgājām 1 km par tālu, jo vienkārši pagājām garām "ceļam" uz kuru būtu jānogriežas. Lai taupītu laiku un pielāgotos situācijai, nolēmām šķērsot ezeru. Tur augšā, kalnā, otrā krastā, bija paredzēts nākamais ceļš uz kura būtu jānokļūst. Nonākot plānotajā vietā, nācās secināt, ka būs jāturpina brist pa dziļo sniegu, jo ceļš vienkārši nav.
Taču turpat blakus bija mājas, kuras bija izveidojušas savu alternatīvu kartē iezīmētajam ceļam un tapēc varējām izvirzīties cauri māju pagalmam un nokļūt uz tiem ceļiem, kur vajadzēja.