Kāds holandiešu tēvs nāca klajā ar protokolu, lai glābtu pasauli (un ģimenes budžetu) savai meitai - aktīvistei. Man nebija grūti to iztulkot latviešu valodā, nedaudz pielāgojot: "... Mūsu piecpadsmitgadīgo meitu līdz asarām aizkustināja Grētas Tunbergas vakardienas runa televīzijā un viņa sadusmojās uz mūsu paaudzi, kura 30 gadus neko nedara." Tāpēc mēs nolēmām palīdzēt viņai novērst "visu ekosistēmu masveida iznīcību un izzušanu". Mēs gādāsim savai meitai par nākotni un atdzesēsim planētu šādi: Tagad viņa brauks ar velosipēdu uz skolu, jo automašīna sadedzina fosilo degvielu. Protams, drīz sāksies ziema, un viņa gribēs braukt ar autobusu, bet autobuss pārvietojas ar dīzeļdegvielu. Un tas, mūsuprāt, neveicina klimata kvalitāti. Protams, viņa vēlas elektrisko velosipēdu. Bet mēs viņai parādījām dabas postījumus, ko izraisa litija ieguve, tāpēc būs jāgriež pedāļi. Viņai tas nāks par labu, arī mēs uz skolu devāmies ar velosipēdu. Lai pierastu pie “atbrīvošanās no dabasgāzes”, mēs viņas istabā izslēdzām radiatoru. Tagad temperatūra pazeminās līdz divpadsmit grādiem vakarā, bet ziemā dažreiz līdz nullei. Šajā gadījumā viņa saņems papildu džemperi, cepuri, zeķubikses un cimdus. Tā paša iemesla dēļ mēs vienojāmies, ka no šī brīža viņa lietos tikai aukstu dušu un pati mazgās drēbes uz veļas dēļa, jo veļas mašīna un drēbju žāvētājs ir spēcīgi elektroenerģijas patērētāji. Visas viņas drēbes ir sintētiskas, tas ir, no naftas. Tāpēc pirmdien mēs tās nogādāsim komisijas veikalā. Mēs atradām ekoveikalu, kas pārdod drēbes no nekrāsotas un nebalinātas veļas, vilnas un džutas. Mēs nedomājam, ka viņa tajās izskatīsies labi, varbūt viņi pat par viņu smiesies, bet tā ir cena, kuru mēs esam gatavi maksāt klimata dēļ. Kokvilna nav aktuāla, tā ir atvesta no tālienes un audzēta, izmantojot pesticīdus. Mēs tikko viņas Instagram pofilā redzējām, ka viņa dusmojas uz mums, kaut arī tas ir diezgan bezjēdzīgi. Tātad pēc pulksten 19 mēs izslēdzam WiFi, un tas atkal ieslēgsies tikai rīt uz īsu brīdi pēc vakariņām. Tādā veidā mēs ietaupīsim elektrību, to netraucēs elektriskais stress, un tā būs pilnībā izolēta no ārpasaules, lai tā varētu koncentrēties uz mājas darbiem. Pulksten vienpadsmitos vakarā mēs pilnībā atslēdzam māju, lai diennakts tumšais laiks tiešām būtu tumšs. Tas ietaupīs daudz CO2. Viņa vairs nenodarbosies ar ziemas sporta veidiem. Viņa brīvdienās parasti nekur nebrauks, jo mūsu parastās atpūtas vietas praktiski nav pieejamas ar velosipēdu. Atgriešanās pie CO2 līmeņa, piemēram, mūsu vecvecāku dienās, nozīmē, ka viņai jādzīvo tāpat kā viņas vectēvam un vecvecmāmiņai. Un viņiem nekad nebija brīvdienu vai velosipēdu. Tagad parunāsim par ēdienu. CO2 izmešu neesamība nozīmē to, ka uzturā nav gaļas, zivju, mājputnu un no sojas gatavoti gaļas aizstājēji (galu galā soja aug tur, kur agrāk bija tropu meži). Nav arī importētu pārtikas produktu, jo to pārvadāšanai ir negatīva ietekme uz vidi. Un absolūti nekādas šokolādes no Āfrikas, kafijas no Dienvidamerikas, tējas no Āzijas. Tikai holandiešu kartupeļi, dārzeņi un augļi. Un tikai no tīras zemes, jo siltumnīcas tiek mākslīgi sildītas un apgaismotas. Tas nelabvēlīgi ietekmē klimatu. Jūs joprojām varat ēst maizi. Bet, lai iegūtu sviestu, pienu un olas, sieru un jogurtu, biezpienu un krējumu, ir vajadzīgas vistas un govis, un tās izdala CO2. Arī nekāda saldējuma. Nekāda vīna, alus vai limonādes, šie burbuļi ir CO2. Viņa tikai gribēja zaudēt dažas mārciņas. Mēs izmetīsim visu plastmasu, jo tā tiek izgatavota ķīmiskās rūpnīcās. Visi tērauda un alumīnija priekšmeti tiks arī izmesti. Vai jūs zināt, cik daudz enerģijas domnu krāsns vai alumīnija iekārta patērē? Tā lūk. Visbeidzot, viņa vairs nesaņems kosmētiku, ziepes, šampūnu, krēmu, losjonu, kondicionieri, zobu pastu un zāles, kā arī pati locīs higiēniskās paketes no marles. Tāpat kā senos laikos.. Tādējādi mēs tam novērsīsim visu ekosistēmu masveida izmiršanu un izzušanu ... "