Mangaļu mājas tiek saglabātas un tur ir Latvijas armijas muzeja filiāle tāpēc, ka tās atrodas ģeogrāfiski nozīmīgā punktā - gar tām gāja mūsu strēlnieki kaujā pret vāciešiem. Tai skaitā leģendārā kauja 1916. gada 23. decembrī 5 no rīta (tā tiek pieminēta visās kara grāmatās) kurā disciplīnas un precīzas laika izjūtas rezultātā strēlnieki pārrāva vāciešu frontes līniju un zaudēja tikai vienu strēlnieku, kurš šā vai tā tika nošauts netīšām, jo vācietim šķita, ka "tur kaut kas bija".
Situācija bija sekojoša: kā latviešu, tā arī vāciešu frontes līniju aizsargāja dīvas dzeloņstiepļu rindas - apm. 2m plata samudžinātu dzeloņstiepļu josla. Tikt pāri var vai nu tās pārkniebjot, vai arī uzguļoties uz tām ar dēļi radīt tādu kā laipas imitāciju. Savādāk vari sapīties asumos, netikt no tiem ārā, savainoties un kļūt par vieglu mērķi ienaidniekam. Strēlniekiem tika dota pavēle tieši 5:00 23. decembra rītā klusītēm pārkniebt stieples iepriekš nozīmētās vietās, lai pēc tam pa šiem "vārtiem" varētu doties visi pārējie. Tas tika izdarīts tik ātri un precīzi, ka kauja tika vinnēta ar viena strēlnieka zaudējumu, kurš knieba pušu vāciešu līnijas dzeloņstieples un radīja nelielu skaņu. Varens stāsts!
Situācija bija sekojoša: kā latviešu, tā arī vāciešu frontes līniju aizsargāja dīvas dzeloņstiepļu rindas - apm. 2m plata samudžinātu dzeloņstiepļu josla. Tikt pāri var vai nu tās pārkniebjot, vai arī uzguļoties uz tām ar dēļi radīt tādu kā laipas imitāciju. Savādāk vari sapīties asumos, netikt no tiem ārā, savainoties un kļūt par vieglu mērķi ienaidniekam. Strēlniekiem tika dota pavēle tieši 5:00 23. decembra rītā klusītēm pārkniebt stieples iepriekš nozīmētās vietās, lai pēc tam pa šiem "vārtiem" varētu doties visi pārējie. Tas tika izdarīts tik ātri un precīzi, ka kauja tika vinnēta ar viena strēlnieka zaudējumu, kurš knieba pušu vāciešu līnijas dzeloņstieples un radīja nelielu skaņu. Varens stāsts!
| ← previous | 165. from 582 | next → |

