Tās visas līnijas uz kurām esam mēs. Tās visas dziesmas ko Tev veltīju. Tās visas atmiņas, kas mums bija - kāpēc tās pagaist, kā pagaist cigarešu dūmi? Kāpēc tās ir, bet pēc mirkļa jau vairs neeksistē? Tīk daudz jautājumu, tik maz atbilžu. Es uztinu šodien, es uztīšu arī turpmāk, lai tikai nosmacētu tos taureņus, kas man bija pret Tevi. Varbūt, tas būs tas, kas man palīdzēs - es nezinu! Bet PALDIES par visu ko JEBKAD man sniedzi. Šo es saku no sirds.


PALDIES Elvim Lācim! Kārtējo reizi, PALDIES TEV! Zelts esi, vecīt!