Saņemam zvanu, ka Valmierā, Stacijas ielā, pie daudzdzīvokļu nama miskastēm jau gandrīz nedēļu dzīvojas šis izmisušais runčuks. Runčuks cenšoties atrast ko ēdamu, uzrunāt katru garāmgājēju, bet diemžēl neveiksmīgi, līdz brīdim, kad runčuku ievēro Sarmīte, kura arī meklē palīdzību. Steidzami devāmies palīgā runčukam.. Runčuks, garspalvainais brits, vai vismaz tā radinieks. Jau paņemot runčuku rokās, saprotam, ka labi nebūs. Kauli duras rokās, liekas, ka runčukam sāp pat pieskārieni. Veterinārajā klīnikā mūsu aizdomas apstiprinās, pat vēl vairāk... Runčuka garais, skaistais kažociņš savēlies vienā gabalā, veterinārārstei pat sagādā grūtības tā noskūšana, jo pinkas ir ļoti, ļoti tuvu ādai. Varam tikai iztēloties, kādas sāpes runčukam rada šādi savēlies kažociņš. Kad runčuks tiek noskūts, paveras vēl baisāka aina. 3 gadu laikā, kamēr sniedzam palīdzību nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, tik ļoti izkāmējušu, izvārgušu kaķīti mums nebija nācies redzēt. Runčuks ir dzīvs skelets, apvilkts ar ādu. Ar aci pat iespējams saskatīt palielinātās nieres. Runčuks ir stipri atūdeņojies, caureja pēc katra apēstā kumosa, kas rada nopietnas problēmas organismam, pat dzīvībai. Cik ilgi runčuks šādā stāvoklī ir klaiņojis, mēs nezinām. Šobrīd ir ļoti būtiski veikt asins analīzes, lai saprastu kādā stāvoklī ir runčuka organisms un nozīmētu vispareizāko, saudzējošāko ārstēšanu. Par spīti šim visam, ko runčukam nākas pārciest, runčuks nav zaudējis uzticību cilvēkam, un ļoti vēlas tikt samīļots. Vien reizēm runčukam uznāk agresijas lēkmes, mēs gan nezinām, vai no sāpēm vai no tā, ka savā laikā runčuks ticis vardarbīgi ietekmēts.
Turpinājums pie nākamā foto -->