Sveiki!
Mani sauc Mērija! Vēršos pie Jums - labie cilvēki, jo neviens cits man nepalīdzēs! Bet palīdzība man ir ļoti, ļoti vajadzīga.
Lai gan daudzi man zināmie kaķi teiktu, ka visi cilvēki ir slikti, par spīti manai pieredzei es sirdī jūtu, ka ir vēl arī labi cilvēki, ar sirdi krūtīs. Ne tādi kā mani saimnieki, kuri mani adoptēja, kad biju mazs pūkains kamolītis, bet jau pēc pus gada izmeta uz ielas, jo es viņu dzīvē vairs neiederējos un biju tikai traucēklis. Ne tādi kā cilvēks, kurš mani notrieca.
Tā nu es dzīvojos uz ielas. Sapazinos ar vietējiem "ielas" kaķiem. Tie man iemācīja dzīves gudrības, kā izdzīvot uz ielas, kā pašai sameklēt ēdamo. Tikai nepaspēja iemācīt vienu - ka no lielajiem, braucošajiem dzelzs objektiem - auto - ir ļoti jāuzmanās. Tā nu es kādu dienu, kā jau ierasts, spēlējos ar čaukstošu koka lapiņu, līdz tā vēja aizpūsta nonāca uz ceļa braucamās daļas. Es, protams neko ļaunu nenojauzdama, prieka pilna metos tai pakaļ. Noķēru, turpināju spēlētos.. redzēju, ka man virsū, lielā ātrumā nesas rūcošs dzelzs objekts. Es gribēju paskriet maliņā, gandrīz jau paspēju, gandrīz.. Ļoti spēcīgs trieciens.. es saļimu neiedomājamās sāpēs. Rūcošais briesmonis aiznesās tālāk.
Pie manis pieskrēja tantiņa, kura mums reizēm iedot ko garšīgu. Viņa netālu bija grābusi lapas un redzējusi manu nelaimi. Pagāja laiciņš līdz tantiņa sameklēja palīdzību, lai mani varētu nogādāt veterinārajā klīnikā, palīdzību, jo veterinārās klīnikas neuzņem, ja nav kurš ārstēšanu apmaksā. Diemžēl tantiņa ar savu pensiju knapi sevi spēj nodrošināt.
Tā nu es tagad atrodos Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Trīnīte" aprūpējamo sarakstā. Un lūdzu Jums labie cilvēki, palīdziet man izdzīvot!
Man steidzami ir nepieciešama medicīniskā palīdzība. Rentgens, lai redzētu vai nav lūzumu pēc avārijas, asins analīzes (veterinārārste saka, ka esmu ļoti atūdeņojusies un novārgusi, un tas nav saistīts ar avāriju), man uz mēles uz čulas, kas liecina par vīrusu. --> Turpinājums-->