9.maijā kārtējā kaķu ķeršanā izdevās sagūstīt divus runčus. Viens no tiem iesākumā lamatām pat virsū neskatījās, taču, kad biju aizbraukusi uz citu adresi metrus 300 tālāk, pats atnāca un taisnā ceļā iegāja lamatās - noplucis, netīrs, klibs runcis ar sastrutojušu vaigu.. Klīnikā runcis parādīja sevi kā 100%-tīgu ielas mežoni - izlauza būrim restes, aizgāja pa gaisu, sagāza visus plauktus, sitoties logā, saņemis narkozi, spītīgi turējās kājās, lai gan zvārojoties, bijām spiesti palielināt devu, galu galā divas reizes! Arī ātro operāciju knapi izdevās pagūt veikt, jo nepagāja ne 10 min, kad runcis atkal bija gatavs skriet, kliedza, virpuļoja, knapi paspējām ausi nošņāpt, vaigu izskalot un sašpricēt, taču traumēto kaju apskatīt pat nesanāca.. Nākamā dienā izlaidu runci atpakaļ, kur paņēmu. Viņš kā plēsts šāvās laukā no būra, aizdieba metrus 10, un apsēdās, palūkojās atpakaļ, un devās talāk, slimo kāju pievilkdams, klibodams.. Tobrīd man palika dikti skumji par runci. Bet palīdzēt viņam nekā nevaru, brīvību mīlošajam bandītam.