Valentīns-

10 photos • Jan 30 2022 19:41

Valentīns -VientuļNIEKI- Fotogrāfiju cikls -VientuļNIEKI- ir simboliska metafora starp ikdienas realitāti un mentālo virtualitāti, to attiecībām vai trūkumu indivīdā, sabiedrībā, vidē, kultūrā. Kāda ir vientulības kā termina definīcija? Kādās gradācijās izsakāma ir cilvēka niecība vai pārākums? Vai arī tas ir tikai niansēts prāta stāvoklis, kas reflektē sevi uz neprāta robežas? Vai šie eksi...MoreValentīns

-VientuļNIEKI-

Fotogrāfiju cikls -VientuļNIEKI- ir simboliska metafora starp ikdienas realitāti un mentālo virtualitāti, to attiecībām vai trūkumu indivīdā, sabiedrībā, vidē, kultūrā.

Kāda ir vientulības kā termina definīcija? Kādās gradācijās izsakāma ir cilvēka niecība vai pārākums? Vai arī tas ir tikai niansēts prāta stāvoklis, kas reflektē sevi uz neprāta robežas? Vai šie eksistenciālie jautājumi sevī rod arī atbildes ārpus prāta transformatīvā stāvokļa?

Cilvēks / indivīds / sabiedrība:

- nav vientuļa sala ezers, kas iemājo tavā sirdī – trīs persikkrāsas flamingi savij ligzdu nenoteiksmei.
- nav vārda vibrācija skrupuloza nošu lapa – sirma porcelāna vālodze uz palodzes malas skaita buramvārdus.
- atmiņa izplēš telfongrāmatā Berlīnes lapas – pāri horizonta asmenim balta sērskābe balina vilņu kreisos sānus...

Vide:

- nav laika pieraduma, rudens / pavasara stigmu – pār zemi līst sudraba ēnas. Un tie ir tikai maldi, ka ierobežots prāts nespēj izkļūt ārpusē. Bass kā ikdienība vai akli transformēts (prāts / saprāts / algoritms) visu nodod skatienā, kurš neatrod otra, no kura atsakās vai aizstāj vien kodētiem askēzes vēstījumiem. Šodien. Vakar. Aizparīt.
- minimālisma arhitektūra krastmalā kā pārsista lūpa – Eiropas kontūrkarte, pakalni mugurkaula līnijā, asas atmiņas pienaglo velvēs lineārus vārdus...

Kultūra:

- uz sienas skapīša uzlīmēts logo izkar sarkanu mēli – tu esi tikai uzzīmēts pats savos sapņos, pats savās bailēs. Aizejošs kā gadsimta sērga, kā kaparā izkalts zaļi sūbējošs laiks tu guli ar seju tieši smiltīs un vientuļi skaties man acīs...