Šāda veida problēma sākumā šķiet nekas nopietns, bet ja paskatāmies dziļāk? Skola nav vairs ieinteresēta skolnieku pēc 9.klases palaist uz kādu profesionālo mācību iestādi (kaut gan tajā viņš var apgūt pat vairāk) - dzīvs pierādījums, lielās pilsētās vidusskolās netiek ielaistas profesionālās skolas ar savām prezentācijām, jo tas ir risks pazaudēt potenciālos naudas maisiņus. 

Mācību iestādes par to nevar vainot, jo viņiem jārūpējas par savu prestižu un skolas tēlu, ko diemžēl nevar panākt ar vārdiem.

Kas no tā cieš? Skolnieks. Profesionālajās skolās ir diezgan zems (parasti) akadēmiskais zināšanu līmenis, tas ir tāpēc, ka no vidusskolas (ar vieglu sirdi) tiek palaisti tie, kuru zināšanas ir ne tās labākās un var pat sabojāt skolas reitingu centralizētajos eksāmenos.

Kur vel spilgti izceļas šis naudas princips? Lauku skolās skolotājam jāapvieno darbi, lai nopelnītu iztikas minimumu (jo maz audzēkņu) , bet dažās izglītības iestādēs pasniedzēji pelna pat virs 500 Latiem, jo pasniedz vairākus priekšmetus un ir liels audzēkņu apjoms. 

Tad seko vēl viens jautājums, kā ar šādu sistēmu var saglabāt, ka lauku reģionos cilvēki turpinās uzturēties? 

Ko tu domā par valdības uzspiesto cīņu par skolniekiem?