š±š» 11.novembris ā LÄÄplÄÅ”a diena. PlÄ«vojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem, mirdzot svecÄ«Å”u liesmiÅÄm un lÄpu ugunÄ«m, Å”ajÄ dienÄ ik gadu atceramies visus, kas reiz atļÄvÄs sapÅot par brÄ«vu valsti, kas bija gatavi doties cÄ«ÅÄs un ziedot savas dzÄ«vÄ«bas, lai Latvija ir brÄ«va, neatkarÄ«ga valsts, kas darÄ«ja visu, lai nosargÄtu Å”o brÄ«vÄ«bu un stiprinÄtu valstiskuma apziÅu. ApkÄrt notiekoÅ”ais arÄ« Å”ogad ir ieviesis korekcijas un arÄ« Å”ogad nav ļauts pulcÄties kopÄ«gam lÄpu gÄjienam, lai vienoti dotos uz piemiÅas vietÄm, bet mÄs noteikti varam pieminÄt un godinÄt brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjus individuÄli, mÄs varam aizdegt svecÄ«tes un nolikt ziedus piemiÅas vietÄs, mÄs varam ielÅ«koties vÄstures lappusÄs un atcerÄties mÅ«su valsts sarežģītos sendienu notikumus, mÄs varam stiprinÄt savu piederÄ«bu un lojalitÄti Latvijas valstij. š±š» Å ajÄs dienÄs starp divÄm valstij nozÄ«mÄ«gÄm svinamÄm dienÄm - LÄÄplÄÅ”a dienu un Latvijas Republikas proklamÄÅ”anas gadadienu 18.novembrÄ« ā mÄs aicinÄm apmeklÄt militÄrÄ mantojuma objektus un piemiÅas vietas Gulbenes novadÄ! ApmeklÄ pieminekli par Latvijas brÄ«vÄ«bu krituÅ”ajiem Gulbenes draudzes locekļiem, kas atrodas BrÄ«vÄ«bas ielÄ pretÄ« Gulbenes EvaÅÄ£Äliski luteriskajai baznÄ«cai, noliec ziedus un svecÄ«tes, godinot brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjus! Piemineklis veidots pÄc E.ÄbeltiÅa meta, atklÄts 1929.gadÄ. Piemineklis atjaunots 1992.gada 10.novembrÄ« (tÄlnieks O.Feldbergs). VÄl viena ar militÄro mantojumu saistÄ«ta vieta GulbenÄ, ir Gulbenes dzelzceļa stacija un piemineklis represiju upuriem. Gulbenes dzelzceļa stacija celta 1928.gadÄ. BrÄ«vÄ«bas cÄ«Åu laikÄ, 1919.gada 31.maijÄ, atbrÄ«vojot Gulbeni no lieliniekiem, 1.(4.)Valmieras kÄjnieku pulks Å”eit ieguva ievÄrojamu daudzumu kara trofeju. KÄ nozÄ«mÄ«ga mezgla stacija tÄ tika bombardÄta 1944.gada pavasarÄ«. PÄc kara stacija atjaunota sÄkotnÄjÄ izskatÄ. No Gulbenes dzelzceļa stacijas 1941.gada 14.jÅ«nijÄ tika deportÄti gan civiliedzÄ«votÄji, gan Litenes vasaras nometnÄ arestÄtie virsnieki. Pie stacijas izvietota piemiÅas plÄksne un piemineklis represÄtajiem (tÄlnieks I.Ranka). SpÄrÄ«tes parkÄ atrodas 2.pasaules karÄ krituÅ”o padomju karavÄ«ru BrÄļu kapi. BrÄļu kapu skulpturÄlÄ ansambļa autors ir arhitekts G.BarkÄns, tÄlnieces G.Grundberga un I.Zandberga. Å eit izveidota piemiÅas siena ar 36 akmens plÄksnÄm, uz kurÄm iegravÄti krituÅ”o uzvÄrdi, iniciÄļi un dienesta pakÄpes. Piemineklis atklÄts 1968.gadÄ, kad Å”eit tika pÄrapbedÄ«ti krituÅ”ie no dažÄdiem tÄ laika Gulbenes rajona ciemu brÄļu kapiem. KopskaitÄ brÄļu kapos apglabÄti 1125 padomju karavÄ«ri, partizÄni un miliÄi. BrÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄju piemiÅu esi aicinÄts godinÄt arÄ« Tirzas KancÄna kapos, kur atrodas piemineklis BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs krituÅ”ajiem Tirzas draudzes locekļiem. Piemineklis veidots no skaldÄ«ta laukakmens, pÄc arhitekta Aleksandra Birzenieka un tÄlnieka Vilhelma Treija projekta pÄc BrÄļu kapu komitejas Tirzas nodaļas pasÅ«tÄ«juma, to kalis akmeÅkalis Blumbergs. Piemineklis tapis par Tirzas draudzes locekļu un BrÄļu kapu komitejas ziedotajiem lÄ«dzekļiem. Pieminekļa fondÄ bija saziedoti 2377 lati. AtklÄts 1928.gada 9.septembrÄ«.2008.gadÄ ar Tirzas attÄ«stÄ«bas biedrÄ«bas palÄ«dzÄ«bu veikta pieminekļa restaurÄcija. ÄŖstu vÄstures stundu izdzÄ«vosi, ja dosies uz Latvijas Republikas armijas vasaras nometnes vietu LitenÄ, kas ir valsts nozÄ«mes vÄsturiska notikuma vieta. Å eit ik uz soļa pretÄ« jundÄ«s vÄsturiska elpa. No nometnes laikiem Å”eit ir saglabÄjusies pÄrtikas noliktava, Äku pamati. TeritorijÄ ir izveidota skatu platforma, kurÄ plÄ«vo Latvijas karogs, novietoti soli, labiekÄrtota ugunskura vieta. Ar AizsardzÄ«bas ministrijas un NacionÄlo bruÅoto spÄku atbalstu uzstÄdÄ«ts demilitarizÄts lielgabals. Uz informatÄ«vajiem stendiem varÄsi ielÅ«koties vÄsturiskajos notikumos. Turpat LitenÄ, Litenes kapos, apmeklÄ 2001.gada 14.jÅ«nijÄ atklÄto arhitektu Dinas GrÅ«bes, Benitas un DaiÅa BÄrziÅu, akmeÅkaļu Ivara Feldberga un Sandra Skribnovska radÄ«to memoriÄlu āSÄpju sienaā, kas simbolizÄ 1941.gada nogalinÄto karavÄ«ru atdusas vietu. 1988.gada oktobrÄ« bijuÅ”Äs Latvijas armijas vasaras nometnes teritorijÄ Sitas silÄ Litenes pagastÄ tika atrasti 1941.gada jÅ«nijÄ padomju armijas noslepkavoto 11 virsnieku pīŔļi. Lai gan tos neizdevÄs identificÄt, tomÄr 1989.gada 2.decembrÄ«, iesvÄtot dievkalpojumÄ Gulbenes evaÅÄ£Äliski luteriskajÄ baznÄ«cÄ, svinÄ«gi pÄrapbedÄ«ja Litenes kapos.
| ← previous | 418. from 4570 | next → |
