Vakariņas ēdām kalngalā. Lai vējš neaizpūš maizītes, tās bija stingri jātur rokās vai zobos. Ja godīgi, tad ēst tādā aukstumā bija pagrūti, jo zobi no klabēšanas kustējās biežāk nekā no košanas. Saule norietēja pārāk strauji un bez ierastā sārta..