26.dec Amsterdama - Singapore. Kopš saullēkta Amsterdamā ir pagājušas 12 stundas lidojumā uz austrumu pusi un klāt atkal saullēkts. Ceļš tāls. Lidmašīna pilna ka slāpst. Sēžu ārmalā. Nav kaktiņa, kur ierauties un mieru rast. Iet ņigu ņegu: vispirms izdala karstus dvielīšus, tad ūdeni un sulu, tad vakariņas ar vīnu, tad nāk kafija ar kūciņu, tad kola ar čipsiem, tad augļi, tad atkal ūdeņi un našķi., pret rītu atkal karstais dvielis, uz brokastu laiku viss sākas no gala... Ko var ēst? Ne strādāts, nekā. Bet tā ēšana - vienīgā nodarbe, kas īsina laiku. Grūti nosēdēt tik garas stundas, mēģinu pastaipīties, pāris soļus turp atpakaļ paiet. Logi ciet. Lielākā daļa guļ. Man miegs nevienā acī. Gulēt grūti. Visu laiku kāds ko saka prasa vai piedāvā..., bet es angliski ne bū ne bē. Ko lai dara? Blakus sēd Yusuf no Indonēzijas. Mēģina uzturēt sarunu. Iepazīstina mani ar savu sievu un 6 dēliem, rāda bildes un daudz stāsta. Izrādās Austrālijā nevar ievest pat konfektes. Jādeklarē. Tāpēc paku ar Gotiņām atdodu indonezietim. Stjuarte atgādina, ka laiks gulēt, iedod segu un spilvenu, ieslēdz klausāmgabalu... Pamostos pirms nosēšanās. Beidzot esmu tropos. Sutīgs 36*C Pilnmēness. Drīz atkal lēks saule, tad kā ierasts spēlēšu varganu. Izeju uz terases, kur ierīkots kaktusu dārzs. Jau sāk rosīties putni. Šis būs skanīgs rīts Singaporē. Foto: 26.dec.2015. L.Reitere