Vakarā ar veco Ādolfu dejojām tango un fokstrotu. Man tā atgādināja šīberēšanu ar jestrākiem izklupieniem. Nebija slikti. Vakarā klausījos viņa stāstus par bēgļu gaitām un smagajiem darbiem. Tikmēr ar paštaisītu ziedi izmasēju viņam rokas. Uz to viņš izbrīnīts jautā: par ko, par ko?