3.janv. Mācos pīt krēslu. Vecais Ādolfs aizrāda, ka es jūdzot zirgu no pakaļpuses. Es palieku pie sava. Pinu un ārdu vairākas reizes, kamēr gatavs un pašam tīk.
Ādolfs aizrāda, ka vajadzēja pieturēties pie instrukcijas. Pārmēra un pārliecinās - nē, tomēr ir labi... Bet to āmuru es turot nepareizi un nepareizi sēžu...
Padomāju... Kas ir instrukcija? Viedoklis kā vajadzētu darīt, lai sanāktu pareizi. Kas ir pareizs? Tas kas nav aplams! Katram gadījumam nav instrukciju. Dzīve ir gadījumu virkne cauri laikam.

Lai tev radošas idejas katram gadījumam! Lai tavs pinums un grodums ir gana labs!