Niknajai Čiepai visas dusmas pārgājušas mīlestībā.

Viss tas sākās 6dienas pēcpusdienā, kad piemājas klaiņojošie kaķi uzsķaudīja svaigi vārītām ribiņām ar skrimšļiem, un kaimiņi ar pateica, ka viņu suns kaulus neēd. Radās ātrā ideja, jāved tas viss uz Juglas patversmi, tas taču kādam suņukam var padarīt dzīvi rožaināku. Domāts, darīts. Juglas patversmes darbinieces atsaucība pārsteidza, tie cilvēki patiešām mīl savus dzivnieciņus: rejekļus un ņaudekļus, lai kādi arī viņi būtu. Nāca piedāvājums citudien, kad dzīvniekiem tik strauji netuvosies guļamlaiks, kādu izstaidzināt. Tad nu nākamajā dienā kopā ar Lienču stāvam jau pie patversmes duravām, pilni apņēmības izstaidzināt divas suņu sirdis. Ko izvēlēties, man izaicīnājums izstaidzināt sunīti, kas vakar man pat neļāva pietuvoties savam voljēram, jauna kucīte ar raksturiņu. Lieņčai, nu Lienčai jāņem Čiepas kompanjone, izmēros mazākā Saša. Nu tā neko sev mazākā, Lienčai pastaigas vietā divu stundu smags fizisks darbs. Mana niknā ar grib visu laiku rauties uz priekšu, taču ar divreiz mazāku sparu spēlē otro vijoli. Lomas pamainot, situācija traģikomiska, Čiepa, redzot ka Saša atpaliek, apguļas un pasaka ka nekustēšot vairs ne centimetru uz priekšu, taču Saša ieslēdz režīmu TURBO. Juglas ezera krastā Čiepa laiski pastaigājas gar krastu, ik pa brīdim padzeroties, kamē pa to laiku Liene cīnās par savām sausajām kājās. Saša ūdenī saskatījusi savu laimes formulu. Pēc divu stundu aktīvās atpūtas atgriežas suņukus patversmē līdz nākamajai pastaigai. Ikvienam ir tāda iespēja padarīt kāda patversmes suņuka dienu saulaināku, kaut vai tikai uz vienu dienu, bet arī tas viņiem ir daudz.