Pēc vakardienas laivojuma sajūtas ir divējādas.
Laivā pavadītajiem 20km ir ļoti laba pēcgarša. Ar acīm izbaudīta Latvijas rudens pilnā programma. Upes zigzagi ar raženiem, dzeltenbrūniem ozoliem un košām kļavām krastos. Dažbrīd pavīd pa kādam piejūras vaibstam ar smilšainām kāpveida nogāzēm un priedēm. Bagātīgā daudzumā vīd sarkano ziedu brīnums - segliņu krūmi. Prātīgā straume laivu nes ātrumā, kas ļauj braucējam sagremot rudens spilgti izkrāsoto bildi.
No otras puses galvā nelīmējas fakts (kaut iepriekš tas mums bija zināms), ka tādā mazā upē kā Durbe, visa brauciena garumā nav neviena laivu pārnesiena/pārstūmiena. Ikviens no upes dzelmes ārā spraucošais koku kritenis sūta prātam signālu, ka drīz, tepat aiz līkuma, būs kārtīgs krāvums... Bet nekā. Un tā visa brauciena garumā. Eleganti.

Nezinu, vai šobrīd vēl Latvijā ir kāda durbveidīga upe, kura būtu brīvi braucama ar laivu vairākus desmitus kilometru. Šaubos. Bet katrā ziņā Riverways projekts, kura ietvaros Durbe tika tīrīta, ir perfekts instruments, lai mēs savestu kārtībā savas upes. Patiesībā, varbūt nemaz ne laivotāju dēļ. Esmu pārliecināts, visvairāk tas nepieciešams ir pašai upei.

p.s. paldies vīriem no "Serviss RJ". Labi pastrādāts un izturību turpmāk!

Foto: Inga un Elīza