Šodien vispopulārākā suši izmantotā zivs ir zilais tuncis. Zilais tuncis nebija tradicionālā suši sastāvā. Agrāk Japānā zilais tuncis tika uzskatīts par bezvērtīgu un pārtikā to lietoja tikai nabadzīgākā sabiedrības daļa.

Japāņi, patiesi suši cienītāji neēdīs suši nevienā citā valstī kā Japāna. Viņi pat atteiksies no tā ja suši tiks izgatavots reģionā kurš neatrodas blakus jūrai, jo uzskata ka kvalitatīvu suši var izgatavot tikai no svaigām zivīm.

Ar suši pieņemts ir pasniegt ingveru. Ingvers ir nepieciešams lai baudot dažādus suši neitralizētu iepriekš ēstā suši garšu, un pilnībā varētu izbaudīt katra suši garšas nianses.

Japānā nav pieļaujams ka suši gatavotu sieviete. Japāņi uzskata ka sievietes ķermeņa temperatūra ir augstāka kā vīrietim, un ka tas var atstāt negatīvu iespaidu uz suši kvalitāti.

Lai Japānā iegūtu suši meistara nosaukumu ir jāmācās 5 gadi, no tiem divi ir jāmācās audzēt un sagatavot rīsus, bet pārējie trīs paiet apgūstot zivs sagatavošanas mākslu

Agrāk Japānā ar nosaukumu “suši” neapzīmēja ēdienu, bet gan vietu kur glabā zivis. Tikai no 17 gadsimta tā sauka no zivīm un dažiem citiem produktiem izgatavotu ēdienu.

Pasaulē garākais rols tika izgatavots Japānā, 1997 gadā. Tā garums bija vairāk par kilometru un to gatavoja 600 cilvēku.