Knuts teica šādus vārdus: "MĪĻIE CILVĒKI!
ES VARU DROŠI TĀ JŪS VISUS UZRUNĀT, JO ŠAJĀ BRĪDĪ MĒS VISI ESAM VIENOTI. MŪSU DVĒSELES IR VIENOTAS. JA MAN TO IR IZDEVIES IZDARĪT KAUT VAI UZ MAZU BRĪDI, MANS MŪŽS NAV BIJIS VELTĪGS.
DVĒSELE VIENMĒR DZIED. NE VIENMĒR VIŅA VARBŪT IZLAUŽAS ĀRĀ, BET ŠOVAKAR ŠĪ DVĒSELE PAVĒRĀS AR VISU JŪSU PALĪDZĪBU. ŠIE DZEJOĻI, KAS VARBŪT IR RAKSTĪTI SEN, ATDZĪVOJĀS ŠOVAKAR JŪSU DZIRDĒ, JŪSU ACĪS UN IEGUVA JAUNU DZĪVI. UN LAIKAM IR TĀ, KA DZEJA, TĀPAT KĀ DZIESMA, KĀ MŪZIKA, IR NEMIRSTĪGA. PALDIES JUMS, DZIEDĀTĀJIEM UN KLAUSĪTĀJIEM! UN VISIEM! ES ESMU KOPĀ AR VISIEM. PALDIES JUMS! DZĪVOSIM DROŠĀK! DZĪVOSIM BRĪVĀK, KĀ DAŽU DIENU VARBŪT MUMS NEIZNĀK. UN TOMĒR - PAR SPĪTI VISAM - DZĪVOSIM! PALDIES!"