🤱
Viņas zina, viņas visu saprot,
Kaut reizēm mums šķiet savādāk.
Viņas, nerodot mieru, gaida –
Bērni mājās vai ciemos nāks!
Viņas, kas mūs jau pazina,
Pirms bijām šai pasaulē,
Un mīlēja vairāk par visu,
Dziļi ieslēdzot dvēselē.
Viņas arvien ir skaistas,
Kaut gadi tām augumu liec.
Visas pasaules vārdu nepietiek,
Lai mēs spētu tām pateikties.

(A. Anitīna)