Laimas Putniņas datorsalikums


Nāc!
24. aug 2011 23: 17, Ieva Trimalniece


Laiks. Nē, mani nebaida viņš (vai varbūt viņa tā ira), jo…

… nav pulkstenī slēgts vai gados ierakstīts. Vaigos grumbainos. Nē, ne tā. Tas vien SKAISTUMS citāds kā jaunos gados. Kad vējš matos spēlējās bez bēdu. Un jūra līdz ceļiem tā vien šķiet. Tas ir laiks, kad meklē ik katrs pats sevi. Vietu, kurai piederēt un kurā būt. Gan gadās to visu mūžu meklēt un tā nerast sev neko. Vien smiltis plūstam un plūstam redzēt un just.

Mans laiks? Un kur es tajā esmu? Pasmaidu caur skropstām un spārnu vēdām klusām. Ne šī zeme un ne šīs jūras man dotas. Kaut ar pirksti rozes krāšņas tur. Kaut! Un vārds cilvēka man līdzi dots. Kā visiem šais jūrās un šai zemē. Pasmaidu. Par visu, kas piedzīvots un vēl būs. Jo…

…

LAIKS sauc pāri laikiem jau citiem. Kurā ir tikai Gaisma. Un ļaudis vārdos īstos viens otru sauc.

…

Meklē mani vējā un kalnos augstos. Kur citas rozes zied. Tur sudraba stīgās zvaniņi šūpojas. Dzidrās skaņās aicinot. Nāc!