... mirkli īsu, apstājies. Dzīve aiztraukt garām var pat nemanot. Izirt pa diedziņam vien, izkust pa Saules staram. Ko juti no tās, ko guvi dvēselei savai? Vai mīlestību redzēji, kā Tavai pierei pāri slīdot kāds stars Tev svētību deva? Tik mirklis īss tas bija, acu plakstiņiem ietrīcoties.