Kaut arī pēdējie podi tika sasisti, Ivetas un Artura nebēdnību un draiskulību raiburaibie kamoliņi pamanījušies saritēt muzeja durvju priekšā cerībā, ka arī turpmāk viņiem būs vieta abu kopīgajā dzīvē. Katram no tiem savs stāsts, sava krāsa, atmiņas un smarža, ko tie nes sev līdzi.