Savstarpējais piramīdu novietojums ir ārkārtīgi līdzīgs Oriona zvaigznājam. Divu lielāko piramīdu orientācija ir atbilstoša, taču mazākā (Menkaura piramīda) nobīdīta uz austrumiem. Šo atbilstību pirmais konstatēja beļģu inženieris-celtnieks Roberts Bovals – dzimis Ēģiptē, kurš tā pat arī izvirzīja hipotēzi, ka Nīla ir Piena Ceļa Zemes analogs. To apstiprina arī divu senēģiptiešu astronomijas speciālistu Oto Noihebauera un R.E.Pārkera pētījumi, kuri parādīja, ka Ozīrisa zvaigznājs Sahu ir tas pats Orions. Tomass Brofī uzgājis sakarību starp Oriona zvaigznāju un Gīzas plato būvēm, kuras tiek datētas ar 11 772. vai 9420.g.pmē. Brofī uzskata, ka Gīzas komplekss ir gigantisks zodiakālais pulkstenis, kas norāda uz precesijas parādību. Viņš uzskata, ka Sfinksa celta par godu Lauvas laikmetam, t.i. ap 10 909.g.pmē. Ķermenis simbolizē iepriekšējo ēru – Jaunavu, bet galva – Lauvu. Bez tam Sfinksas seja vērsta pret austrumiem – pret uzlecošo ēru.
Kāds pētnieks vārdā Rodnijs Heils, R.Bjūvela un A.Džilberta grāmatas „Oriona mistērija” iedvesmots, pamēģināja sasaistīt trīs lielās Gīzas piramīdas ar Gulbja zvaigznāju. Liels bija viņa pārsteigums, ka Gulbja Dženaha, Sadra un Delta atbilda piramīdām daudz precīzāk nekā augstāk minēto autoru piedāvātās Oriona zvaigznāja zvaigznes.