Patiesie celtnes izmēri ilgu laiku nemaz nebija zināmi, jo tā atradās gružu kaudzē un vēl ieputināta smiltīs. Pirmos mērus noņēma Džons Grīvss. Piramīdu pilnībā attīrīja tikai 17.gs. vidū Hovarda Vaisa vadībā, un kā pirmos oficiālos un precīzos mērus min Pitrija un Koula ( 1925.g. ) veiktos mērus. Bez tam jāņem vērā arī tas, ka šodien Piramīda vairs nav apdarināta ar baltā kaļķakmens plāksnēm, kas tās izmērus stipri maina.
Tās tilpums ir ap 2,6 miljoniem m3, tajā varētu ievietot Sv.Pētera baznīcu Vatikānā un Sv.Pāvila baznīcu Londonā un vēl paliktu daudz vietas. Napoleons sava iebrukuma laikā pats aprēķinājis, ka no Lielās piramīdas materiāliem varētu uzbūvēt 3 m augstu sienu, kas apjoztu visu Franciju.
Svars nav precīzi nosakāms, bet tiek uzskatīts, ka tas ir vairāk nekā 6 miljoni t (31 200 000 t pēc Dēnikena).