Kaut arī tūkstošreiz mani tu liegtu,
Un nekad vairs nerunātu,
Es sevi caur debesīm sniegtu,
Un tu kaut mirkli stātu.
Tā būtu, ja gribētu mocīt,
Neatlaist, raudāt pēc tevis,
Prātu pēc savējā locīt,
Likt aiziet pašam no sevis.
Bet mīlu es tevi ļoti,
Tāpēc tevis te nav,
Bez manis tu dzīvot proti,
Un es pie tā pieradu jau.
(Džanete)

attēlā - Margarita Georgiadis